Kādēļ rodas atšķirības noliktavas un finanšu moduļu pašizmaksas uzskaitē?

MONEO uzbūves pamatā ir biznesa loģikas dalīšana moduļos. Tāpat kā arī citās moduļu ERP sistēmās, tas ļauj strādāt neatkarīgi katrā sistēmas daļā, un vienlaicīgi nodrošina moduļu savstarpējo mijiedarbību. Piemēram, ierakstu grāmatošana dažādos moduļos veido grāmatojumu ierakstus finanšu modulī bez liekām darbībām no lietotāja puses.

Šī funkcionalitāte nodrošina iespēju veikt nepārtrauktās inventarizācijas procesu bez grāmatveža iesaistes ikdienas darbā. Jebkurš noliktavas dokuments veidos finanšu grāmatojumu, kas atspoguļo preču kustību arī grāmatvedības kontu un dimensiju griezumā.

Taču šeit jāņem vērā noapaļošanas nianse.

Preču pašizmaksas atspoguļošana grāmatvedībā notiek saskaņā ar grāmatvedības likumdošanā noteiktām normām, kas nosaka, ka mazākā uzskaites vienība grāmatvedībā ir valūtas mazākā vienība, mūsu gadījumā eiro cents 0.01 €. Nav atļauta centu desmitdaļu vai simtdaļu uzskaite. Pretstatā tam, noliktavas uzskaitē nav šādu noteikumu, un pašizmaksu šeit ir pat nepieciešams uzskaitīt smalkākā griezumā, piemēram, ja uzskaitām skrūves, vienas vienības pašizmaksa būs mazāka par 1 centu. MONEO ļauj uzskaitīt pašizmaksu ar sešām zīmēm aiz komata, t.i. 0.000001 EUR. 

Tieši šī uzskaites atšķirība var radīt nesakritības starp abu moduļu uzskaites datiem uz noapaļošanas rēķina.

Piemērs FIFO uzskaitē:

1. Tiek iegādāts produkts 3 gabali, 10 EUR vērtībā.
   1. Noliktavā tiek ģenerēts saņemšanas ieraksts ar 1 gabala pašizmaksu EUR 3.333333, 3 gabaliem.
   2. Finanšu modulī šis ieraksts (saņemšana) veidos grāmatojumu par 10 EUR. Finanšu līmenī netiek uzskaitītas preču vienības, tādēļ arī vienas vienības pašizmaksa netiek uzskaitīta.
2. Tiek pārdots vai norakstīts 1 šīs preces gabals.
   1. Noliktavā tiek ģenerēts nosūtīšanas vai norakstīšanas ieraksts ar vienas vienības pašizmaksu 3.333333, 1gab.
   2. Finanšu modulī grāmatojums uz izmaksu kontu par EUR 3.33
3. Šī darbība tiek atkārtota vēl divas reizes līdz visi trīs gabali ir pārdoti.
   1. Noliktavas uzskaitē un atskaitēs tiek uzrādīts noliktavas atlikums 0 gab un 0 EUR. Artikulu kustības pārskatā redzams:
      
   2. Finanšu atskaitēs tiek uzrādītas summas, kas ir noapaļotas līdz grāmatvedības noteikumos noteiktajiem veselajiem centiem:

 

Kā redzams, Galvenā grāmata uzrāda viena centa atlikumu, kaut arī noliktavas uzskaitē, visa prece ir pārdota vai norakstīta.

 

Ja saņemšanas un pārdošanas dokumentos ir daudz preču artikulu, katrs no tiem var radīt 0.01 centa starpību, kopumā veidojot nenozīmīgu šādu atlikumu.

 

Iespējamie risinājumi:

1. Pirmkārt jāpieņem lēmums, vai šo niansi ir vērts uzskatīt par risināmu problēmu. Iespējams, šīs noapaļošanas starpības uz kopējā pārdoto preču un dokumentu skaita ir uzskatāmas par nebūtiskām un tās nav jāanalizē.
2. Otrs risinājums var būt pāriešana uz periodisko inventarizācijas metodi nepārtrauktās vietā. Tādējādi tiek likvidēta noapaļošanas problēma jau saknē: atlikumi tiek grāmatoti pēc inventarizācijas katru mēnesi vai citā izvēlētā laika periodā. Lielākos uzņēmumos katra noliktavas dokumenta atspoguļošana finansēs sagādā problēmas, galvenokārt lielā datu apjoma dēļ – tūkstošu dokumentu vidūi atrast kādu lietotāja rādītu datu ievades kļūdu prasa nesamērīgi ilgu laiku. Tādejādi ieguvumi no nepārtrauktās inventarizācijas kļūst mazāki, salīdzinot ar ieguldīto darbu šo datu apjomu pārvaldot.
3. Trešais risinājums: ja pirmie divi risinājumi neapmierina un uzņēmums pieturas pie nepārtrauktās inventarizācijas metodes, šīs noapaļošanas starpības var grāmatot manuāli uz noapaļošanas kontu: grāmatojumā norādot noapaļošanas un noliktavas kontus.